Teksts: Alexander Andrusenko
Beidzot arī es šogad pirmo reizi tiku uz Lämmi meklēt zandartu. Asaru gan saķērām, badā nepaliksi, tagad var mierīgi arī “nullot”. No rīta mēģinājām te un tur, vienā vietā ar eholoti atradām brekšu baru un sākām mēģināt, jo zandarts taču parasti pārvietojas kopā ar brekšiem. Tēvs palika pie kamanām, es aizgāju mazliet tālāk pamēģināt, un pēc kāda laika tēvs jau kliedz, ka viņam uz āķa liela zivs! Sāku skriet viņa virzienā, bet necenzētu vārdu lavīna lika saprast, ka zivs ir aizgājusi.
Pēc brīža arī man bija copes, bet zivs nepalika uz āķa. Tad bars aizgāja, un mēs devāmies tālāk meklēt. Nemaz ilgi nebija jāmeklē, kad ar Lowrance LIVE devēju tika atrasts jauns bars. Tēvs atkal palika pie kamanām, bet es devos klejot. Un pēc brīža tēvam jau bija pirmais mēra zandarts rokās, tieši 46 cm! Seja staro! Tēvs vēl ilgi palika un buramvārdus skaitīja, es tikmēr aktīvi pārvietojos, bet copju man nebija, lai gan zivs rādījās daudz.
Pēc dažām stundām tēvs nolēma vispār sākt ķert raudas un palika sēžam tur, kur eholote rādīja baru. Es tikmēr devos tālāk meklēt zandartu. Braucu, urbos, mēģināju, atkal braucu, un tā līdz 15:00. Tad paskatījos, ka drīz jābrauc mājās, devos atpakaļ un vēl pirms beigām gribēju nedaudz pamēģināt barā, jo vīri jau diezgan ilgi bija sēdējuši vienā vietā. Kad tur nonācu, viens vīrs tieši izvilka zandartu. Pašā barā es negāju, drīzāk pamēģināju mazliet nostāk, izurbu vienu caurumu, ielaidu LIVE devēju, un pretī pavērās ļoti skaists skats! Brekši un zandarti tikai pārvietojas apkārt. Ielaidu mānekli, mazliet pastrādāju ar to, un sākumā tiku pie zemmēra. Pēc brīža mēra zandarts un tad pēc 5 minūtēm vēl viens mēra! Taču pēc 15 minūtēm bars bija aizgājis, un vairs neko nebija, ko ķert.
Tad devos pie tēva, un viņam spainis bija pilns ar skaistām raudām. Aizgāja arī 2 brekši, bet es ar sīgupīķi tiku pie 1 brekša.
Laba diena abiem!
